Latvijā pamazām sāk darboties sistēma, kas ļauj iedzīvotājiem ērtāk sekot līdzi pārtikas cenām lielākajos veikalos. Ekonomikas ministrija ir apkopojusi pirmos secinājumus par to, kā tirgotāji sniedz datus un kuri cenu salīdzināšanas rīki tos jau izmanto.
Šī iecere palīdz ieraudzīt reālo situāciju veikalu plauktos, neizejot no mājām. Galvenais mērķis ir panākt, lai pircējiem būtu vieglāk atrast izdevīgākos piedāvājumus un saprast, kuras preces kļūst dārgākas vai lētākas.
Lielie veikali sāk dalīties ar informāciju
Viss sākās ar vienošanos starp valsts iestādēm un uzņēmēju biedrībām. Tika nolemts, ka lielajiem pārtikas tirgotājiem, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 400 miljonus eiro, ir pienākums sniegt ziņas par savu preču cenām. Pašlaik šis noteikums attiecas uz trim labi zināmiem tīkliem: “Maxima Latvija”, “Rimi Latvia” un “Lidl Latvija”.
Šie dati nonāk Centrālajā statistikas pārvaldē, kas tos apkopo un nodod tālāk tiem, kuri vēlas veidot cenu salīdzināšanas lapas vai lietotnes. Lai gan sākumā bija bažas par tehnisko pusi, pašlaik datu apmaiņa notiek automātiski. Tas nozīmē, ka informācija ceļo pati un cilvēka iejaukšanās ir minimāla, kas samazina kļūdu iespējamību.
Kas notiek ar saņemtajiem datiem?
Pašlaik piekļuve šai informācijai ir piešķirta deviņām dažādām organizācijām un uzņēmumiem. To vidū ir gan valsts iestādes, piemēram, Konkurences padome un Latvijas Banka, gan privāti uzņēmumi, kas veido interneta vietnes pircējiem. Interesanti, ka ne visi, kuriem ir tiesības saņemt datus, tos aktīvi izmanto katru dienu.
Līdz šim visaktīvāk datus savā darbā izmanto vietne “Letapartika.lv”, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Konkurences padome. Daži citi rīki vēl ir izstrādes stadijā vai arī izmanto datus tikai ik pa laikam, lai veiktu tirgus analīzi.
Populārākie rīki un to izaicinājumi
Viena no pirmajām platformām, kas sāka publicēt šos datus, bija “Letapartika.lv”. Cilvēki šo lapu apmeklē diezgan bieži, lai salīdzinātu cenas dažādās kategorijās. Cita pazīstama vietne ir “Cenudepo.lv”, kurā var redzēt cenas pat no tiem veikaliem, uz kuriem obligātais datu sniegšanas pienākums nemaz neattiecas.
Tomēr procesā ir arī savi sarežģījumi. Katrs tirgotājs savus datus sūta nedaudz atšķirīgā formātā. Tas nozīmē, ka saņēmējiem dažreiz nākas saskarties ar tukšām ailēm vai neprecīzi norādītu informāciju. Tāpat tiek norādīts, ka pati datu apmaiņas sistēma ir nedaudz novecojusi un nākotnē to vajadzētu uzlabot, lai viss darbotos vēl drošāk un ātrāk.
Kāpēc tas ir svarīgi pircējiem?
Agrāk cenu salīdzināšanas lapām pašām bija “jālasa” informācija no veikalu mājaslapām, kas ne vienmēr bija precīzi vai ērti. Tagad, kad ir viena centrāla datubāze, informācija kļūst uzticamāka. Tas ļauj veidot jaunas funkcijas, piemēram, iespēju redzēt cenas konkrētā veikala adresē vai meklēt preces pēc veikala tipa.
Tiek domāts arī par to, kā šo informāciju padarīt vieglāk saprotamu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Mērķis ir panākt, lai tirgus būtu “caurspīdīgs” – lai ikviens varētu redzēt, kāpēc cena ir tieši tāda un kur iepirkties ir visizdevīgāk.
Ko ņemt vērā, lietojot šos rīkus?
Lai gan sistēma attīstās, pircējiem joprojām jābūt vērīgiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atgādina, ka vienmēr ir vērts pārbaudīt, cik sena ir vietnē norādītā cena. Veikali var mainīt akcijas vai cenas jebkurā brīdī, tāpēc ir svarīgi, lai informācija platformās tiktu atjaunota regulāri.
Tāpat jāatceras, ka dažādas vietnes var rādīt atšķirīgu veikalu klāstu. Viens rīks var koncentrēties tikai uz lielajiem tīkliem, savukārt cits var piedāvāt ieskatu arī mazākos piemājas veikalos. Izmantojot vairākus avotus, iespējams iegūt visprecīzāko kopbildi par to, kas notiek pārtikas tirgū.
